Man patīk sievietes ar stāju. Ar viņām gan bieži ir grūti sadzīvot. Viņām ir savs viedoklis, viņas ir drosmīgas un ar mugurkaulu. Viņām gribas līdzināties. No viņām gribas mācīties. Viņas ciena.
Latvijas vēsturē ir diezgan daudz spēcīgu, gudru, aktīvu, ietekmīgu sieviešu: Aspazija, Klāra Kalniņa, Berta Pīpiņa, Emīlija Benjamiņa, Ivande Kaija, Milda Paleviča, Zenta Mauriņa... Tikai nezin kādēļ labi pazīstamas ir tikai nedaudzas no viņām.
Šonedēļ Mazajā ģildē noskatījos B. Rubesas izrādes "Benjamiņa" ģenerālmēģinājumu. Nezinu, vai izrāde būs gluži tāda pati (kā jau ģenerālmēģinājumā, bija daži misēkļi), bet arī par šo variantu varu teikt: manī palika ļoti patīkama pēcgarša. Izrāde ir par spēcīgu sievieti - personību Emīliju Benjamiņu. "Preses karalieni", sievieti ar stāju. Manuprāt, Indra Burkovska ir ideāla aktrise Benjamiņas lomai. Viņai labi izdodas atveidot Benjamiņas pašpārliecinātību, valdonīgumu, tieksmi visu kontrolēt, gan pieņemot viesus, organizējot salonvakaru, gan arī izvešanas laikā uz Sibīriju. Arī vājuma brīži ir pārliecinoši: mēģinot šķirties no Antona Benjamiņa, ar baltcimdotu roku mājot sveicienus tālaika prominencēm, mēģinot izlūgties audienci pie Viļa Lāča.
Jāatzīst, pirms izrādes par Benjamiņu zināju vien pāris faktus. Tagad zinu vairāk. Šīs spilgtās sievietes stāsts uz vēstures fona un gan nopietnais, gan arī ironiskais režisores skats uz viņu ir izrādes "sāls". Pirmajā cēlienā Benjamiņas "telpa" ir avīžu grēdas. Benjamiņa izdevusi "Jaunākās Ziņas", skatītāja redz "Dienu". Un nevar neatcerēties kādu spožu mūsdienu Latvijas sievieti - S. Ēlerti.
Laba izrāde! Jo atgādina par spēcīgu sievieti Latvijas pagātnē un liek aizdomāties par "modernās" sievietes likteni gan senākos laikos, gan mūsdienās.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru